100 darījumu. 0.04% taker komisijas maksa. 0.02% pieņēmums par slīdēšanu. Šie skaitļi var likt atpakaļtestam izskatīties rūpīgi izmērītam, taču pārsteidzošākais ir pēdējais: viena slīdēšanas likme gandrīz neko nepasaka par to, vai jūsu rīkojumus vispār varēja izpildīt par šīm cenām.
Slīdēšana ir atkarīga no tā, ko tirgojat, kad tirgojat un cik liels ir jūsu rīkojums salīdzinājumā ar tajā brīdī pieejamo likviditāti. Atpakaļtests, kas balstīts uz svecēm, parasti pirmos 2 faktorus zina tikai aptuveni, bet trešo — nemaz. Ja vidējo izpildes cenu uzskatāt par faktu, stratēģijai var piedēvēt izpildes rezultātus, ko tā nav nopelnījusi.
Kāpēc OHLCV dati nevar parādīt manu vidējo izpildes cenu?
Svece reģistrē intervāla cenu diapazonu un kopējo apjomu. Tā neparāda, kā apjoms sadalījās starp cenām, cik daudz bija pie labākās pirkšanas un pārdošanas cenas vai vai jūsu rīkojums pienāca pirms vai pēc darījumiem, kas noteica sveces zemāko cenu. OHLC vērtība ir vienāda gan tad, ja zemākā cena reģistrēta vienā nelielā darījumā, gan tad, ja pie tās tika apstrādāts vienmērīgs apjoms.
Iedomājieties 1-minute sveci ar $200,000 apgrozījumu un tirgus pirkšanas rīkojumu par $50,000. Rīkojums veido 25% no sveces apgrozījuma. Tas nepierāda, ka rīkojums pārvietotu tirgu par 25% vai ka to varētu izpildīt par sveces atvēršanas cenu. Tas rāda, ka rīkojums ir pietiekami liels attiecībā pret sveces apgrozījumu, lai pieņēmums par nulles ietekmi būtu apšaubāms. Ja tas pats rīkojums veido tikai 0.2% no apgrozījuma, bažas ir mazākas, taču arī apgrozījums vien neatklāj rīkojumu grāmatas dziļumu vai likviditātes atjaunošanos.
Tāpēc apgalvojums “slīdēšana ir 2 bāzes punkti” ir modeļa izvēle, nevis konkrētā instrumenta īpašība. Tas var noderēt kā bāzes pieņēmums, taču nevar kalpot par universālu atbildi.
Kā pēc sveču datiem novērtēt tirgus ietekmi?
Sāciet ar mērogu, ko jūsu dati ļauj pamatot. Katram rīkojumam aprēķiniet līdzdalības īpatsvaru: rīkojuma nominālvērtību daliet ar sveces darījumu nominālvērtību. Pēc tam aplūkojiet, kā stratēģijas rezultāti mainās dažādās līdzdalības grupās. Šeit ir apzināti vienkāršots piemērs; pieņemtā ietekme ir stresa testa ievaddati, nevis kādas konkrētas biržas izpildes novērtējums.
| Rīkojuma / sveces nominālvērtība | Ilustratīva vienvirziena ietekme | Jautājums |
|---|---|---|
| 0.2% | 1 bp | Vai starpība un taker komisijas maksa jau nepārsniedz šo vērtību? |
| 2% | 5 bp | Vai priekšrocība saglabājas pie lielākas starpības un lēnākas izpildes? |
| 20% | 25 bp | Vai līdzdalība pati par sevi mainītu cenas virzību? |
Viens bāzes punkts ir 0.01%. Ja stratēģija katrā virzienā apgroza $100,000, 5 bp ietekme abās darījuma pusēs izmaksā aptuveni $100 par darījumu turp un atpakaļ, neskaitot komisijas maksas. Šo aprēķinu veikt ir vienkārši; lai noteiktu, vai 5 bp ir ticami, vajag vairāk pierādījumu. Ja jūsu signāls dod rīkojumu tieši tad, kad apjoms strauji pieaug, sveces kopējais apgrozījums saucējā var radīt iespaidu, ka līdzdalības īpatsvars ir drošāks, nekā tas ir tajās minūtēs, kad jūsu rīkojums patiešām nonāk tirgū.
Kas jāiekļauj slīdēšanas stresa testā?
Neiekļaujiet izpildes nenoteiktību vienā visam portfelim aprēķinātā vidējā rādītājā. Atsevišķi parādiet faktorus, kas maina rezultātu:
- Virziens: pirkšanas rīkojumi šķērso pārdošanas cenas līmeni, bet pārdošanas rīkojumi — pirkšanas cenas līmeni; starpības izmaksas rodas gan ieejot, gan izejot no pozīcijas.
- Rīkojuma lielums: norādiet līdzdalības īpatsvaru katram darījumam un katrā likviditātes režīmā, ne tikai vidējo rādītāju visā atpakaļtestā.
- Rīkojuma veids: tirgus rīkojums maksā par tūlītēju izpildi; pasīvs limita rīkojums var palikt neizpildīts, kamēr cena aiziet prom, vai nonākt rindā aiz citiem rīkojumiem.
- Laiks: signāls, kas rodas, svecei noslēdzoties, nevar pieprasīt izpildi par šīs sveces noslēguma cenu pēc tam, kad noslēguma cena jau ir zināma.
- Tirgus stāvoklis: palieliniet pieņēmumus strauju cenu kustību, zemas likviditātes stundu un tieši to apstākļu laikā, kas iedarbina stratēģiju.
Veiciet vismaz bāzes scenārija un skarbāka scenārija testu. Piemēram, divkāršojiet pieņemto starpību un ietekmi, pēc tam pārbaudiet, kuri darījumi un periodi rada izmaiņas. Ja stratēģija darbojas tikai pie vislabvēlīgākās izpildes, tas ir būtisks pētniecības secinājums. Labāk to noskaidrot pirms simulētās tirdzniecības.
Komisijas maksas, starpību un ietekmi uzskaitiet atsevišķi. Komisijas maksas nosaka konta cenrādis; starpība un ietekme ir atkarīgas no izpildes. To apvienošana noslēpj, kurš pieņēmums nodrošina rezultātu.
Kad man vajadzīgi rīkojumu grāmatas dati?
Izmantojiet darījumu un kotējumu datus, ja stratēģijas priekšrocība ir līdzīga starpībai, ja tā tirgo bieži vai ir atkarīga no īslaicīgas likviditātes. Izmantojiet dziļuma momentuzņēmumus vai notikumu līmeņa rīkojumu grāmatas datus, ja signāla izpildāmību nosaka vieta rindā, daļēja izpilde vai rīkojumu grāmatas izsīkšana. Arī tad vēsturiskā simulācija nevar precīzi atkārtot jūsu tirgus ietekmi: novērotā likviditāte tika reģistrēta bez jūsu hipotētiskā rīkojuma.
Lēnākām stratēģijām sveču dati joprojām var palīdzēt atlasīt idejas. Turiet pozīciju lielumu mazu salīdzinājumā ar novēroto apgrozījumu, atklājiet pieņemto ietekmes līkni un pārbaudiet, vai saprātīgas izmaiņas neizdzēš rezultātu. Tā ir pamatota aptuvena izpildes modeļa izmantošana. Taču to nevar saukt par precīzu vidējo izpildes cenu.
Praktiskais mērķis nav uzminēt vienīgo īsto slīdēšanas skaitli. Mērķis ir atrast robežu, pie kuras stratēģija pārstāj būt jēgpilna, un tad noskaidrot, vai jūsu dati un rīkojumu lielums ļauj no tās droši attālināties. Ja ne, nākamais lietderīgais pētniecības solis ir iegūt labākus izpildes datus, nevis atpakaļtesta pārskatā pievienot vēl vienu zīmi aiz komata.
← Visi raksti
