Stratēģija, kas pielāgo pozīciju svārstīgumam, samazina tās lielumu, kad izmērītais svārstīgums pieaug, un palielina ekspozīciju, kad svārstīgums mazinās. Tas izklausās vienkārši, līdz satricinājums liek novērtējumam strauji kāpt. Atkarībā no novērtēšanas metodes un līdzsvarošanas noteikuma stratēģija var nedēļām ilgi samazināt pozīciju pēc notikuma, atpirkt tikai pēc atkopšanās vai arī trokšņaini mainīt pozīcijas lielumu.
Lielu daļu šo seku izraisa 3 ieviešanas kļūdas. Katra no tām atpakaļtestā var likt saprātīgam riska noteikumam izskatīties vai nu bezjēdzīgam, vai izcilam. Labojums sākas ar skaidru izpratni par to, ko paredzēts kontrolēt ar mērķi, un pēc tam ar novērtējuma un tirdzniecības grafika pielāgošanu šim uzdevumam.
1. kļūda: pēdējā svārstīguma novērtējuma uztveršana par prognozi
Slīdošā standartnovirze apkopo datus izvēlētā periodā. Tā nezina, vai nākamā sesija būs mierīga vai nemierīga. Īss periods uz satricinājumu reaģē ātri, bet novērtējums var saglabāties paaugstināts, kamēr satricinājums vēl ir perioda izlasē. Garš periods lēni mainās abos virzienos.
Aplūkosim stratēģiju, kuras mērķa svārstīgums ir 10% gadā un kurā tiek izmantots 20 dienu novērtējums. Ja novērtējums palielinās no 10% līdz 25%, vienkāršs apgriezti proporcionāls svārstīguma noteikums samazina ekspozīciju līdz 40% no iepriekšējā līmeņa. Kad satricinājums vairs neietilpst periodā, novērtējums var strauji kristies un ekspozīcija atkal palielināties. Iznākuma ceļu tikpat lielā mērā nosaka periods, ienesīguma laikrinda un līdzsvarošanas grafiks, cik pati mērķa vērtība.
Sekas bieži redzamas pozīcijā, kas tiek samazināta pēc krituma un atjaunota pēc cenu kāpuma. Tas nepierāda, ka noteikums ir nepareizs: tā mērķis var būt riska ierobežošana nemierīgā periodā. Taču atpakaļtests, kurā uzrādīts tikai realizētais svārstīgums, var noslēpt cenu, ko maksājat ar lielāku apgrozījumu un novēlotu dalību tirgū.
Salīdziniet vairākus periodus vienā un tajā pašā laikposmā un pārbaudiet ekspozīcijas gaitu ap satricinājumiem. Prognozēšanas modelis var būt pamatots, ja tas uzlabo lēmumus ārpus izlases, taču sarežģītāks novērtējums neiemanto uzticību tikai tāpēc, ka līkne ir gludāka.
2. kļūda: pozīcijas lieluma ierobežošana un mērķa sasniegšanas apgalvošana
Svārstīguma mērķēšanu parasti īsteno kā reizinātāju. Vienkāršotā veidā tā ir mērķa svārstīguma attiecība pret aplēsto svārstīgumu, ko piemēro stratēģijas pamata pozīcijai. Tirgos ar kredītplecu reizinātājs var kļūt liels, ja aplēstais svārstīgums ir zems. Izstrādātāji bieži nosaka maksimālo robežu, un tas ir piesardzīgi, taču šī robeža maina noteikumu.
Pieņemsim, ka mērķis ir 12%, aplēstais svārstīgums ir 4% un pamata pozīcija ir 1.0. Neierobežotais reizinātājs ir 3.0. Ja maksimālā robeža ir 1.5, iecerēto ekspozīciju sasniegt nav iespējams. Turpretī, aplēstajam svārstīgumam pieaugot līdz 30%, neierobežotais reizinātājs samazinās līdz 0.4. Ja minimālā ekspozīcija ir 0.5, stratēģija saglabā lielāku ekspozīciju, nekā paredz svārstīguma mērķa formula.
| Noteikums | Ko tas novērš | Ko tas maina |
|---|---|---|
| Maksimālās ekspozīcijas ierobežojums | Pārmērīgu kredītplecu, kad aplēstais svārstīgums ir ļoti zems | Mierīgos periodos stratēģijas ekspozīcija paliek zem mērķa |
| Minimālās ekspozīcijas slieksnis | Pozīcijas samazināšanu līdz nullei | Svārstīgos periodos saglabā lielāku risku |
| Svārstīguma minimums | Dalīšanu ar gandrīz nulles novērtējumu | Nosaka saucēja apakšējo robežu |
Tie ir 3 atšķirīgi ierobežojumi. Stratēģijas specifikācijā norādiet katru atsevišķi un atskaitē parādiet, cik bieži katrs ierobežojums stājas spēkā. Ja maksimālā robeža ir spēkā pusē no izlases perioda, realizētais svārstīgums zem mērķa var būt vienkārši gaidāmais rezultāts.
3. kļūda: nepārtraukta līdzsvarošana modelī, bet periodiska kontā
Atpakaļtests var pārrēķināt ekspozīciju katrā laika joslā, kamēr papīra tirdzniecība to pārbauda reizi dienā. Pat ja abos gadījumos izmanto vienu un to pašu formulu, tās ir dažādas stratēģijas. Bieža līdzsvarošana reaģē ātrāk, taču novērtējuma troksni var pārvērst rīkojumos. Fjūčeru tirgū apgrozījums rada komisijas maksas un iespējamu finansēšanas izmaksu ekspozīciju; akciju tirgū tas rada komisijas maksas, starpību un ietekmi uz tirgu. Nelielas korekcijas var izmaksāt dārgi, ja tās atkārtoti šķērso pirkšanas un pārdošanas cenu starpību.
Aplūkosim portfeli 100,000 dolāru apmērā ar mērķa pozīciju 50,000 dolāru apmērā. Ja aplēstais svārstīgums maina mērķi uz 47,000 dolāriem un nākamajā sesijā — uz 49,000 dolāriem, ikdienas noteikums 2 dienās veic darījumus 5,000 dolāru apmērā. Iknedēļas noteikums atkarībā no novērošanas datuma var veikt tikai vienu darījumu. Neviens no šiem grafikiem nav automātiski pārāks. Atpakaļtestā jāmodelē grafiks, ko papīra stratēģija spēj reāli ievērot.
Viena praktiska alternatīva ir līdzsvarošanas josla: veikt darījumu tikai tad, kad pašreizējā ekspozīcija atšķiras no mērķa vairāk par noteiktu slieksni. Tas var samazināt lieku tirdzniecību, taču risks var attālināties no mērķa. Uzrādiet joslu, tās rezultātā radušos apgrozījumu un realizēto svārstīgumu kopā; nepasniedziet mērķi tā, it kā joslai nebūtu ietekmes.
Kas jāuzrāda svārstīguma mērķēšanas atpakaļtestā?
Noteikumam jābūt pietiekami saprotamam, lai varētu izskaidrot pozīcijas izmaiņas, balstoties uz ievades datiem. Vismaz katrā atjaunināšanas reizē saglabājiet novērtējumu, neierobežoto reizinātāju, piemēroto reizinātāju, ierobežojuma vai minimuma stāvokli, mērķa ekspozīciju, faktisko ekspozīciju un lēmumu par līdzsvarošanu. Pēc tam salīdziniet variantus, izmantojot vienus un tos pašus datus, izmaksas un izpildes pieņēmumus.
Un rūpīgi aplūkojiet vissliktākās nedēļas. Vai stratēģija risku samazināja pirms zaudējumiem vai pēc tiem? Vai tā atjaunoja ekspozīciju pirms atkopšanās vai pēc tās? Atbildes neizšķirs, vai riska noteikums ir lietderīgs. Tās parādīs, kādu noteikumu jūs patiesībā pārbaudījāt.
← Visi raksti
