Otrdien plkst. 00:05 UTC mūsu kriptovalūtu šķērsgriezuma stratēģija sarindoja 40 beztermiņa līgumus pēc īstermiņa tendences rādītāja un atvēra vienāda svara pozīcijas desmit labākajos. Atpakaļtests uzrādīja veselīgu atšķirību starp ieguvējiem un zaudētājiem. Tad mēs likām tai tirgot ar $250,000 kapitālu, un pievilcīgā ienesīguma līkne sāka izjukt.
Problēma nebija paslēpta signālā. Tā slēpās pārbalansēšanā: desmit pirkumi, desmit pārdošanas un daži līgumi, kuru uzrādītais dziļums šķita pietiekams, līdz rīkojumi tika iesniegti vienlaikus. Stratēģija bija uzskatījusi portfeļa izmaiņas par cenas atjauninājumu. Biržai tās ir reālu rīkojumu rinda.
Mēs soli pa solim atkārtojām tās otrdienas notikumus. Vispirms bija jāsamazina vecās pozīcijas. Pēc tam bija jāatver jaunās. Mērķa svari bija vienkārši; ceļš līdz tiem — ne.
Astoņi bāzes punkti katrā virzienā bija balstīti uz vienu vidējo izmaksu aplēsi. Tajā ietilpa biržas komisijas maksa un neliela slīdes rezerve. Tādējādi visiem rīkojumiem tika piemērota vienāda maksa neatkarīgi no tā, vai tas bija likvīds līgums mierīgā brīdī vai nelikvīds līgums tūlīt pēc svārstīguma lēciena.
Sākām ar lielāko rīkojumu. Mērķa summa — $25,000 — bija 0.4% no dienas apjoma, un šī attiecība izklausījās nekaitīga. Taču dienas apjoms nepasaka, kas ir pieejams tajās sekundēs, kad jātirgo. Labākā pirkšanas un pārdošanas cena bija ar nelielu dziļumu; nākamajos līmeņos starpība ātri pieauga. Izpildot visu summu uzreiz, mēs izsmeltu vairākus cenu līmeņus. Ievietojot limita rīkojumu, varētu ietaupīt uz starpību, bet tikai tad, ja tas tiktu izpildīts, un stratēģijai nebija garantijas, ka tas notiks pirms nākamā lēmuma.
Tāpēc sadalījām rīkojumu piecās daļās pa $5,000. Tas samazināja tūlītējo ietekmi uz tirgu, bet ieviesa laika faktoru un tirgus kustības: katra daļa varēja tikt izpildīta par citu cenu, un strauja kustība varēja atstāt pozīciju tikai daļēji izveidotu. Mēs reģistrējām abus iznākumus. Sākotnējais atpakaļtests nebija reģistrējis nevienu no tiem.
Un tā bija tikai viena puse no darījuma. Stratēģija pārdeva pozīcijas, kas vairs neietilpa desmit labāko vidū, un pirka to vietā citas. Tās neto ekspozīcija saglabājās tuvu mērķim, taču kopējais apgrozījums bija gandrīz divreiz lielāks par ieguldīto kapitālu. Ja izmaksas aprēķinātu tikai pēc galīgajām portfeļa izmaiņām, netiktu ņemti vērā darījumi, kas bija vajadzīgi, lai šo rezultātu sasniegtu.
| Izpildes veids | Ko tas ietaupīja | Kādu risku tas radīja |
|---|---|---|
| Viens tirgus rīkojums | Laiku un neskaidrību par izpildi | Vienā reizē patērē lielāku rīkojumu grāmatas dziļumu |
| Piecas tirgus rīkojuma daļas | Mazāku tūlītējo ietekmi uz tirgu | Cenu kustību starp daļām |
| Limita rīkojums | Iespēju maksāt mazāku starpību | Daļēju vai neesošu izpildi |
Tajā pēcpusdienā mēs aizstājām fiksēto slīdes rezervi ar vienkāršu tirgus līdzdalības modeli. Katra rīkojuma paredzamā ietekme pieauga līdz ar tā apjomu attiecībā pret nesen tirgoto apjomu, un mēs ierobežojām simulēto līdzdalību, lai stratēģija nevarētu patērēt neticami lielu tirgus daļu. Tas joprojām bija aptuvens modelis: apkopotais apjoms nav reāllaika rinda, un svece neatklāj katru cenu kustības gaitā. Taču tas lika atpakaļtestam atzīt, ka viena un tā paša signāla izpildes izmaksas mainās atkarībā no darījumu apjoma.
Pārskatītajā izpildē tika iekļautas arī taker komisijas maksas, kad rīkojums šķērsoja starpību, bet maker komisijas maksas — tikai tad, ja simulācijā tika pieņemts, ka tirgū ievietots rīkojums ir izpildīts. Finansējums palika atsevišķa pozīcijas turēšanas maksa; tas nebija jāpieskaita pārbalansēšanas izmaksām. Atsevišķi uzrādot šīs izmaksas, kļuva skaidrs, kur radās problēma. Stratēģija pēkšņi nebija kļuvusi sliktāka prognozēšanā. Tās apgrozījuma izmaksas bija lielākas par prognozēto priekšrocību.
Nedēļas beigās mēs samazinājām pārbalansēšanas biežumu un izslēdzām līgumus, kuru pieejamais dziļums neļāva reālistiski sasniegt mērķa pozīcijas svaru. Atpakaļtesta ienesīgums samazinājās. Taču tagad bija vieglāk izskaidrot izpildes pieņēmumus, un tas bija noderīgāks rezultāts par lielāku skaitli.
Pārskatot portfeļa stratēģiju, izsekojiet vienai pārbalansēšanai līdz pašām detaļām: no mērķa svariem līdz atsevišķiem rīkojumiem, no rīkojumiem līdz ticamiem izpildes scenārijiem un no izpildes līdz komisijas maksām un tirgus ietekmei. Ja šāda ceļa nav, ienesīguma līkne attēlo portfeli, kuram nekad nebija jātirgo.
← Visi raksti


