Parasti iesaka: ja vēlaties uzticamu atpakaļtestu, iegādājieties tiku datus. Manuprāt, lielākajai daļai stratēģiju šis padoms ir aplams, un tā ievērošana parasti atpakaļtestu pasliktina, nevis uzlabo. Ne jau tāpēc, ka tiku dati būtu neprecīzi — tie ir visprecīzākie pieejamie dati —, bet tāpēc, ka lielākā daļa cilvēku ar tiem aizstāj stingru metodiku ar augstāku izšķirtspēju, un tās nav viens un tas pats.
Lūk, kā rodas problēma. Pētnieks izstrādā stratēģiju, izmantojot 1-minute sveces, iegūst sev tīkamu Sharpe rādītāju, un kāds — mentors, foruma ieraksts vai paša urdošās šaubas — saka, ka atpakaļtests ir neuzticams, jo balstīts svecēs. Tāpēc pētnieks pārbūvē visu datu apstrādes plūsmu, izmantojot tiku datus: katru darījumu, katru orderu grāmatas atjauninājumu ar laika zīmogu līdz mikrosekundei. Atpakaļtests kļūst lēnāks, kods — trīsreiz sarežģītāks, bet Sharpe rādītājs... gandrīz nemainās vai mainās virzienā, ko neviens nespēj izskaidrot. Tomēr stratēģiju sāk izmantot, jo tiku dati šķiet metodiski stingrāki, taču stingrības iespaids nav tas pats, kas stingra metodika.
Ko patiesībā dod tiku izšķirtspēja
Tiku dati parāda katra darījuma secību un cenu, kā arī (ja par to maksājat) katru orderu grāmatas atjauninājumu. Tā ir reāla informācija. Ar to var rekonstruēt vietu rindā, novērtēt izpildes varbūtību pie konkrēta cenu līmeņa un pamanīt nelabvēlīgu atlasi — vai tirgus virzās pret jums uzreiz pēc jūsu hipotētiskā ordera izpildes. Tas viss ir ārkārtīgi svarīgi, ja pozīciju turat sekundes un jūsu priekšrocība mērāma tiku daļās.
Taču lielākā daļa stratēģiju, ko redzam Stratmill, un ko patiesībā izmanto privātie un pusprofesionālie pētnieki, pozīcijas tur no minūtēm līdz dienām. Šādā laika posmā atpakaļtesta uzticamību nosaka nevis tas, vai modelējāt 40. darījumu attiecīgajā minūtē. Svarīgi ir tas, vai modelējāt spredus, finansēšanas likmi, slīdes līkni un faktu, ka jūsu limita orderis rindā atrodas aiz citu cilvēku orderiem. Tiku datos var kļūdaini noteikt visas četras lietas, bet 1-minute svecēs — pareizi. Izšķirtspēja un uzticamība nav savstarpēji saistītas.
Tieši pēdējo skaitli cilvēki mēdz nenovērtēt. Atpakaļtests ar tiku datiem nav vienkārši “tas pats atpakaļtests ar vairākām rindām”. Lielākajā daļā biržu darījumi pienāk secībā, kas neatbilst to saņemšanas laika zīmogiem, vēlāk tiek koriģēti, sadalīti pa vairākiem saskaņošanas dzinēja mezgliem un — vairākās platformās, no kurām esam saņēmuši datus, — pēc atkārtota savienojuma izveides reizēm tiek dublēti vai pazūd pavisam. Lai izveidotu tiku datu plūsmu, kas patiešām ir korektāka par labi izveidotu sveču datu plūsmu, nevis tikai detalizētāka, vajadzīgs nopietns sistēmu inženierijas projekts. Lielākā daļa komandu to neveic. Tās padod atpakaļtestētājam pakalpojumu sniedzēja tiku datu failu un uzskata darbu par pabeigtu. Rezultātā zināmu, dokumentētu tuvinājumu kopu (OHLCV) aizstāj nezināmu, nedokumentētu kopu — to, ko pakalpojumu sniedzēja tiku datu saskaņošanas loģika dara sliktā dienā.
Troksnis, par ko maksājat
Otra izmaksu daļa vairāk saistīta ar statistiku, nevis inženieriju. Atsevišķu darījumu cenas lēkā starp pirkšanas un pārdošanas cenu — tā ir bid-ask lēkāšana, tirgus mikrostruktūras literatūrā zināms artefakts jau kopš 1980. gadiem. Ja jūsu signāls darbojas ātrāk nekā dažu sekunžu mērogā, atpakaļtestā ar tiku datiem varat ieraudzīt likumsakarību tur, kur patiesībā ir tikai šī lēkāšana. Esmu redzējis, kā pētnieks darījumu datos atrod skaistu vidējās vērtības atgriešanās rakstu, kas pazūd, tiklīdz datus apkopo pat 5-sekunžu svecēs, jo šis raksts patiesībā bija bid-ask lēkāšana.
Kāds man pazīstams kvantitatīvais analītiķis, agrāk strādājis tirgus veidošanā un tagad pārvaldot nelielu kripto portfeli, reiz man teica: “Tiku dati ir palielināmais stikls. Ja to pavērsiet pret savu priekšrocību — lieliski. Ja pret troksni, sešus mēnešus pavadīsiet, skaisti modelējot savu troksni.” Tagad viņš gandrīz visu atpakaļtestē ar 1-second vai 1-minute svecēm un pāriet uz tiku datiem tikai, lai atbildētu uz konkrētu jautājumu: “Vai šo limita orderi patiešām būtu izpildījuši?” Tas ir jautājums par izpildes varbūtību, nevis par signālu.
Šāds sadalījums ir pareizā pieeja, un to vairums tiku datu aizstāvju ignorē. Tiku datus izmanto pareizi nevis tad, ja ar tiem palaiž visu stratēģiju, bet gan tad, ja tos mērķtiecīgi izmanto vienam vai diviem jautājumiem, uz kuriem sveču dati patiešām nespēj atbildēt.
Kad kritiķiem ir taisnība
Tomēr ir stratēģijas, kurām tiku dati ir obligāti, un izlikties pretējādi nozīmētu pārspīlēt savu argumentu. Ja veicat ko līdzīgu tirgus veidošanai — kotējat abas puses, pārvaldāt krājumus pa tiku un jums rūp vieta rindā pie konkrēta cenu līmeņa — sveču dati jūsu problēmu vispār neatspoguļo. Šīs stratēģijas ekonomika veidojas vienas minūtes ietvaros, nevis starp minūtēm. Tas pats attiecas uz pret aizturi jutīgu statistisko arbitrāžu starp platformām, kur jautājums burtiski ir “kurš darījums notika pirmais”, un uz opciju tirgus veidošanu ar lieliem apjomiem, kur visu izšķir daži simti milisekunžu nelabvēlīgas atlases pēc darījuma. Šādos apstākļos atpakaļtests svecēs nav vienkāršojums, bet gan kategoriju kļūda: jūs nepārbaudāt savas stratēģijas versiju ar zemāku izšķirtspēju, bet gan citu stratēģiju, kurai ar īsto sakrīt tikai nosaukums.
| Stratēģijas horizonts | Ko slēpj sveču dati | Vai vajadzīgi tiku dati? |
|---|---|---|
| Tirgus veidošana / uz rindas pozīciju balstīta stratēģija | Izpildes varbūtība, nelabvēlīga atlase, vieta rindā | Jā — obligāti |
| Ar aizturi saistīta arbitrāža starp platformām | Darījumu secība, kura platforma reaģēja pirmā | Jā |
| Dienas tirdzniecības impulss, vidējās vērtības atgriešanās (minūtes–stundas) | Izpildes brīdis sveces ietvaros, spreda izmaksas | Tikai izpildes varbūtības jautājumam, ne signālam |
| Vairāku dienu darījumi, opciju virziena stratēģijas | Gandrīz neko būtisku | Nē — ar svecēm pietiek, un tās bieži ir tīrākas |
Tātad apgalvojums nav “tiku dati ir slikti”. Problēma ir tā, ka ķeršanās pie tiem bieži vien ļauj izvairīties no grūtāka un mazāk spoža jautājuma: vai mans izmaksu modelis ir pareizs? Vai mani pieņēmumi par izpildi ir pareizi? Vai šo orderi tiešām būtu izpildījuši, vai arī es pieņemu, ka tas izpildīts par cenu, ko orderu grāmata patiesībā nekad nav piedāvājusi? Uz šiem jautājumiem var atbildēt ar 1-minute vai pat 1-second svecēm, ja godīgi ņemat vērā vietu rindā un spredus. Tiku dati ļauj atbildēt precīzāk, taču inženiertehniskās izmaksas ir vairākas reizes lielākas. Stratēģijām, kur papildu precizitāte nemaina secinājumu, tā nav vajadzīga. Papildu darbu ieguldiet tur, kur to tiešām prasa stratēģijas laika horizonts, un citur iztieciet bez tā — pētnieku komandas laiku var izmantot labāk, nekā pēc noklusējuma ķeroties pie pieejamajiem detalizētākajiem datiem tikai tāpēc, ka lielāka detalizācija šķiet metodiski stingrāka.
← Visi raksti
