Otrdienas rītā mūsu jēlnaftas nākotnes līgumu tendenču stratēģijai bija garā pozīcija līgumā, kura termiņš tuvojās beigām. Signāls darīja tieši to, ko bijām prasījuši: turēt pozīciju, kamēr tendence ir pozitīva. Atpakaļtests uzrādīja nelielu peļņu. Papīra kontā bija redzama pārdošana, pirkšana nākamajā līgumā, 2 komisijas un sliktāka ieejas cena, nekā liecināja grafiks.
Ar signālu nekas noslēpumains nebija noticis. Atpakaļtests bija izturējies pret “nākotnes līguma cenu” kā pret vienu nepārtrauktu lielumu. Kontam bija jāaizver viens līgums un jāatver cits — divās dažādās rīkojumu grāmatās un par 2 dažādām cenām.
Mēs pamanījām neatbilstību, pārskatot pozīciju, kas bija pārgājusi pārnešanas periodā. Stratēģija izmantoja likvīdu tuvākā mēneša līgumu un turēja to, līdz kalendārā noteikums pārvirzīja pozīciju uz nākamo mēnesi. Šis noteikums bija saprātīgs. Uzskaite ap to — ne.
Mūsu nepārtrauktā rinda bija koriģēta atpakaļejoši, lai novērstu cenu starpību starp līgumiem. Tas padarīja grafiku noderīgu tendenču aprēķināšanai. Taču šajā rindā vairs nebija nevienas reālas cenas, par kuru varētu aizvērt veco līgumu vai atvērt jauno. Atpakaļtests izmantoja koriģēto līmeni, lai novērtētu darījumu pārnešanas laikā, un pēc tam turpināja tirdzniecību tā, it kā pozīcija vienkārši būtu palikusi nemainīga.
Signāla aprēķināšanai nepārtraukta rinda var būt noderīgs mērījums. Rīkojuma izpildei tā ir fikcija. Pozīcijas pārnešana sastāv no 2 darījumiem, un starpība starp līgumiem ir daļa no tirgus struktūras, nevis kosmētisks lēciens, ko vajadzētu nogludināt.
Mēs atkārtojām notikumu ar 2 biržā kotētajiem līgumiem. Vecā līguma pirkšanas cena bija 79.98, bet pārdošanas cena — 80.00. Nākamā līguma pirkšanas cena bija 80.42, bet pārdošanas cena — 80.45. Garā pozīcija bija jāaizver, pārdodot veco līgumu par tā pirkšanas cenu, un pēc tam jāatver, nopērkot jauno līgumu par tā pārdošanas cenu. Kalendārā starpība starp šīm izpildāmajām pusēm bija 44 centi.
Šis skaitlis automātiski nenozīmēja 44 centu zaudējumus. Līgumiem bija dažādi piegādes mēneši, un starpība atspoguļoja pārnešanas izmaksas, glabāšanu, finansējumu un gaidas par piedāvājumu. Pozīcija, kas tiek turēta caur pārnešanu, saglabā ekspozīciju pret jaunā līguma cenu izmaiņām; tā nemaksā visu kotēto starpību kā komisiju. Taču stratēģijai jāiegrāmato vecā līguma pozīcijas aizvēršana un jaunā līguma pozīcijas atvēršana. Ja ienesīguma aprēķinā šīs cenas salīdzina tā, it kā tās attiektos uz vienu un to pašu instrumentu, var rasties fiktīva peļņa vai zaudējumi.
Atkārtotajā simulācijā mēs nodalījām šos uzdevumus. Nepārtrauktā rinda joprojām ģenerēja tendenču signālu. Cenu un rīkojumu uzskaitei izmantojām katram līgumam specifiskas cenas. Pārnešanas brīdī simulators nosūtīja aizvēršanas rīkojumu līgumam, kura termiņš tuvojās beigām, un atvēršanas rīkojumu nākamajam līgumam, piemēroja katra līguma komisijas un ņēma vērā katras rīkojumu grāmatas starpību un pieejamo dziļumu.
Pirmā atkārtotā simulācija joprojām nesakrita ar papīra kontu. Mēs bijām sinhronizējuši abu darījumu izpildi vienā laika atzīmē, lai gan rīkojumi tika iesniegti secīgi. Vecā līguma aizvēršanas rīkojums tika izpildīts, bet nākamā līguma pārdošanas cena mainījās, pirms pirkšanas rīkojums sasniedza rīkojumu grāmatu. Ja birža to atbalsta, pozīciju var pārnest kā kalendāro starpību; var arī izpildīt 2 posmus atsevišķi, starp tiem uzņemoties risku. Tie ir atšķirīgi izpildes pieņēmumi. Salīdzinājumam izmantojām papīra konta faktisko rīkojumu secību.
Tad pamanījām, ka arī pats kalendārais noteikums nebija pietiekami precīzi definēts. “Pārnest pozīciju 5 dienas pirms termiņa beigām” izklausās precīzi, līdz svētku diena izmaina tirdzniecības kalendāru, likviditāte pārvietojas uz agrāku laiku vai dažādiem līgumiem ir atšķirīgi termiņa beigu noteikumi. Vienā vietā bijām programmējuši kalendāro dienu skaitu, bet citā — darbdienu skaitu. Papīra stratēģija pārnesa pozīciju 5. sesijā pirms pēdējās tirdzniecības dienas; atpakaļtests — 5 kalendārās dienas pirms tās.
Pozīcijas pārnešanas datums ir tirdzniecības noteikums. Norādiet biržas kalendāru un notikumu, kas to ierosina, citādi agrāk vai vēlāk atpakaļtests un konts nesakritīs par to, kurš līgums jums pieder.
Mēs pārveidojām pozīcijas pārnešanas instrukciju: tajā tagad norādīts līguma pēdējās tirdzniecības datums, sesiju skaits tiek noteikts pēc attiecīgās biržas kalendāra, un pirms pozīcijas pārnešanas ir jāpārbauda minimālā likviditāte. Šis slieksnis bija praktisks drošības nosacījums, nevis solījums par labāku izpildes cenu: apjoms un atvērto pozīciju skaits ir nepilnīgi rādītāji tam, ko var izpildīt mūsu rīkojums. Mēs reģistrējām izvēlēto līgumu un abu posmu cenas, lai katrā atkārtotajā simulācijā būtu izskaidrojama pozīcijas nodošana.
Pēc šīm izmaiņām stratēģijas vēsturiskā atdeve samazinājās. Atšķirību neradīja viens milzīgs zaudējums pozīcijas pārnešanas brīdī. To veidoja daudzi nelieli labojumi: pareizais līgums, pareizā tirdzniecības sesija, reālas komisijas par abiem posmiem, kā arī aizvēršanas un atvēršanas cenas, kas noteiktas katra līguma rīkojumu grāmatā. Viena pārnešana nelikvīdā tirgū bija īpaši dārga, tāpēc mēs to atstājām redzamu, nevis nogludinājām ar vidējo vērtību.
Ja jūsu nākotnes līgumu atpakaļtests izmanto nepārtrauktu grafiku, noskaidrojiet, ko šis grafiks drīkst darīt. Tas var nodrošināt konsekventu ievadi signālam. Tas nevar aizstāt līgumu, ko būtu varējuši nopirkt vai pārdot. Katrai pozīcijai, kas saglabāta līdz termiņa beigām, izpētes dokumentācijā jānorāda vecais līgums, jaunais līgums, pozīcijas pārnešanas nosacījums, izpildes modelis un 2 no tā izrietošās naudas plūsmas.
Šis otrdienas darījums nebija sarežģīta neveiksme. Tas bija grafika līnijas rādīts peļņas iespaids, kas izlaida brīdi, kad kontam bija jāmaina savā īpašumā esošais līgums. Kad šo brīdi iekļāvām atkārtotajā simulācijā, rezultāts kļuva mazāk glaimojošs un daudz noderīgāks.
← Visi raksti
