Atpakaļtests, kurā izslēgti no biržas saraksta izņemtie uzņēmumi, var uzrādīt augstu ienesīgumu, klusi izdzēšot dažus no sliktākajiem rezultātiem. Problēma bieži sākas ar praktisku izvēli: lejupielādēt šodienas simbolu sarakstu un pēc tam pārbaudīt šos simbolus pēdējo desmit gadu periodā. Šajā sarakstā pēc būtības ir tikai tie, kas izdzīvojuši.
Lai pētniecības kopā iekļautu arī uzņēmumus, kas vairs nepastāv, nepietiek ar dažu vecu biržas simbolu pievienošanu. Jāzina, kuri vērtspapīri kurā laikā pastāvēja, kad tie tika iekļauti biržas sarakstā vai izņemti no tā un kas notika ar to vērtību beigās. Trīs izplatīti īsceļi šo vēsturi pazaudē dažādos veidos.
Kļūda 1: katram gadam izmantot šodienas indeksā iekļautos uzņēmumus
Iedomājieties, ka pārbaudāt mēneša momentum stratēģiju, izmantojot pašreizējos S&P 500 uzņēmumus, sākot no 2010. gada. Uzņēmumi, kas cieta neveiksmi, apvienojās vai tika izņemti no indeksa, nav iekļauti nevienā portfeļa pārbalansēšanas reizē. Stratēģijai nekad nav iespējas iegādāties nākotnes zaudētājus, un tās vēsturiskajā kopā paliek tie uzņēmumi, kas izrādījās pietiekami veiksmīgi, lai tajā saglabātos.
Parasti rezultāts ir uzpūsts vidējais ienesīgums, mazāks kritums un stratēģija, kas šķietami dod priekšroku vienkāršiem faktoriem, piemēram, momentum vai kvalitātei. Šie signāli var būt īsti. Taču tests tiem ir piešķīris arī klusu priekšrocību — zināšanas par to, kuri uzņēmumi izdzīvoja.
Izmantojiet dalību, kas atbilst attiecīgajam laika punktam. Katrā pārbalansēšanas reizē piemērotajā kopā jāiekļauj vērtspapīri, kas atbilda noteikumiem, balstoties uz tobrīd pieejamo informāciju. Dalībai vajadzīgi spēkā stāšanās datumi, tostarp izmaiņas starp plānotajām indeksa pārskatīšanas reizēm, ja stratēģija tirgojas plašākā kopā.
Kļūda 2: uzskatīt, ka trūkstošs simbols nozīmē trūkstošus datus
Simbolu, kas nav atrodams mūsdienīgā datu piegādātāja failā, ir viegli izlaist. Ielādētājs neredz jaunākos ierakstus, atzīmē simbolu kā novecojušu un to izmet. Kods var reģistrēt brīdinājumu, taču atpakaļtests turpinās ar sakārtotāku datu tabulu un bez uzskaites par izslēgtajiem vērtspapīriem.
Daži vērtspapīri pazūd apvienošanās vai iegādes dēļ. Citi tiek izņemti no biržas saraksta finansiālu grūtību, bankrota vai biržas prasību neizpildes dēļ. To pēdējā parastā slēgšanas cena ne vienmēr atspoguļo vērtību, ko saņēma ieguldītājs. Ja grūtībās nonākusi akcija pārstāj tirgoties par $0.40 un vēlāk tiek anulēta, pieņemot, ka pozīcijas vērtība joprojām ir $0.40, portfelī var uz mūžiem palikt nevērtīgs ieguldījums. Tās izmešana var izdzēst visus zaudējumus.
Uzturiet vērtspapīru reģistru ar iekļaušanas un izņemšanas datumiem, iemeslu kodiem un attiecīgā gadījumā pēcteci vai skaidras naudas atlīdzību. Biržas saraksta atstāšanas notikumam pozīcija jāslēdz vai jāpārveido atbilstoši tam, ko turētājs patiesībā saņēma. Sīkāka kārtība ir atkarīga no notikuma un instrumenta; viens vispārīgs noteikums par “pēdējo cenu” tos visus nevar atspoguļot.
| Notikums | Par ko var pārvērsties pozīcija | Kas jāpārbauda atpakaļtesta apstrādē |
|---|---|---|
| Uzņēmuma iegāde par skaidru naudu | Skaidra nauda saskaņā ar darījuma noteikumiem | Reģistrēt skaidras naudas ieņēmumus spēkā stāšanās datumā |
| Apvienošanās, saņemot akcijas | Pēctecīgā uzņēmuma akcijas | Piemērot maiņas koeficientu un turpināt ar pēctecīgo vērtspapīru |
| Anulēšana bankrota dēļ | Neliela vai nekāda atgūstamā vērtība | Norēķināties par pozīciju, izmantojot attiecīgo sadales vai anulēšanas ierakstu |
Kļūda 3: izlabot ieguldījumu kopu, bet izlaist ienesīguma aprēķina mehānismu
Vēsturisko indeksā iekļauto uzņēmumu pievienošana novērš tikai atlases problēmu. Ja jūsu ienesīguma laikrinda beidzas pie pēdējās parastās slēgšanas cenas, tajā joprojām var trūkt ienesīguma vērtības pēc izņemšanas no biržas saraksta. Ja pievienojat šo ienesīguma vērtību, bet piemērojat to cenu laikrindai, kurā beigu notikums jau ir iekļauts, zaudējums var tikt uzskaitīts divreiz. Datu piegādātāju pieņemtās metodes atšķiras, un lauka nosaukums vien ne vienmēr atklāj, kura metode izmantota failā.
Pieņemsim, ka akcijas cena krītas no $10 līdz $1, pēc tam akciju izņem no biržas saraksta un tiek uzrādīts −80% beigu ienesīgums. Ja vispirms aprēķināt 90% cenas kritumu un pēc tam to sareizināt ar atsevišķu −80% ienesīguma vērtību pēc izņemšanas no biržas saraksta, kopējais zaudējums sanāk neticami liels — 98%. Kļūda ir divu rādītāju apvienošana, lai gan tie raksturo posmus, kas pārklājas vienā un tajā pašā cenu gaitā.
Pirms portfeļa ienesīguma aprēķināšanas dokumentējiet, vai parastais ienesīgums ietver sadales un izņemšanas no biržas saraksta iznākumus un kādus datumus aptver katrs ienesīguma rādītājs. Pārbaudiet vairākas zināmas korporatīvās darbības, sākot no sākotnējiem novērojumiem līdz portfeļa galīgajai vērtībai. Iekļaujiet pozīcijas, kas tika turētas pāri notikuma datumam; vērtspapīra līmeņa diagramma var izskatīties ticama, lai gan portfeļa reģistrā ieņēmumi attiecināti uz nepareizo dienu.
Kad simbols pazūd, uztveriet to kā notikumu, kam vajadzīgs izskaidrojums. Neizdariet secinājumu, ka uzņēmumam vairs nebija nozīmes, tikai tāpēc, ka datu fails par to vairs neziņoja.
Kā pārbaudīt atpakaļtestu, kurā ņemta vērā izņemšana no biržas saraksta?
Pirms Sharpe rādītāju salīdzināšanas sāciet ar skaitu un pārklājumu. Katram gadam uzrādiet, cik vērtspapīru bija piemēroti, cik tika izņemti no biržas saraksta un cik tika izslēgti neatrisinātu datu problēmu dēļ. Pēc tam aplūkojiet dažādu iemeslu dēļ notikušu izņemšanu izlasi un izsekojiet katrai pozīcijai līdz tās galīgajai vērtībai portfelī.
Izpildiet to pašu stratēģiju gan ar, gan bez no biržas saraksta izņemtajiem uzņēmumiem, taču interpretējiet starpību kā datu kvalitātes diagnostikas rādītāju, nevis kā patstāvīgu labotu snieguma aplēsi. Ieguldījumu kopas noteikumiem, ienesīguma aprēķina metodēm un notikumu laikiem jāatbilst jautājumam, uz kuru meklējat atbildi. Uzticams rezultāts rodas no reģistra, kas spēj izskaidrot katru iekļauto pozīciju, katru tās pārdzīvoto korporatīvo darbību un vērtību, ko tā atstāja portfelī.
← Visi raksti
